Ernesto Neto ceļavārdi Spiriterritory
Žiboja
Žiboja ir mūsos,
Žiboja ir visā dzīvajā
Tā ir mūsu šūnās
Divas Žibojas, viena vīrišķa, otra sievišķa,
Veido mūsu DNA
Griežoties spirālē, dejojot līdz bezgalībai
No mūsu esamības sākuma līdz beigām.
Žiboja ir mūsu kundalini,
Mūsu mugurkaula kolonna
Mūsu savienojums starp zemi un debesīm
Starp materiālo un nemateriālo
Starp mūžīgo un bezgalīgo
Kā teiktu joruba cilts ļaudis,
Tā savieno Orun un Aiyê*
Tas ir mūsu dzīvīgums
Mūsu čiekurveida dziedzeris ir Žibojas galva
Tā izstaro mūsu spēku
Tā vada mūs
Tā māca mūs
Tā ir visā dzīvajā
Augos, dzīvniekos un upēs
Tā ir visās vietās tā kuģo pa dzīves avotu šurpu turpu
Tā ir visos senajos stāstos
Ieskaitot to, kas dominēja planētas Zeme kultūrā
Tajā, kas Mozus grāmata
Tur tā ir, tā dzemdina cilvēci
Ja nebūtu anakondas Žibojas,
Kosmiskās, spalvainās čūskas, ko var dēvēt dažādos vārdos,
Kas nestu mums atzīšanas koka augli
Un dotu to Ievai, lai dalās tajā ar Ādamu
Māte Ieva, sieviete Ieva,
Šodien mūsu šeit nebūtu,
Ādams un Ieva būtu Paradīzē,
Bet mūsu nebūtu
Ne šeit, ne tur!
Žiboja nes jaunu Mozus grāmatas interpretāciju
Jo vēlas dziedēt
Dziedēt šo pārpratumu,
Šo kļūdaino interpretāciju,
Žiboja sapņo un maigi slīd pāri zemei
Pāri zemes ķermenim, sajūt ar savu vēderu, mūsu ķermeņa ķermeni
Žiboja nerunā ne vārda, bet pasaka visu
Ar elpošanu vien,
Šurpu turpu
Savā gudrajā spēkā viņa pati ir atzīšanas koks,
Žiboja sapņo
Žiboja kuģo
Žiboja apbur
Žiboja pārvērš
Ar mūziku, ar deju, ar spēku... prieku un mākslu
Žiboja pati ir māksla
Žiboja, tāpat kā māksla, prot žņaugt
Žņaugt, lai izraidītu, lai izceltu visu, ko
Vajag attīrīt, izdziedēt, izstrādāt
Viņa ir orākuls
Viņa uzdod jautājumus, viņa sniedz atbildes, viņa strādā ar mums
Žiboja ir visas Zemes dzīvības māte
Žiboja ir Gaja
žiboGaja
Žiboja ir pati Zeme
žiboZeme
mamma Žiboja
žiboMamma
Pateicība, Axé, Haux!
Žiboja ir iezemiete
Mēs visi esam iezemieši
Ernesto Neto
Rio karnevāls 2021, jauns mēness
*debesis un zeme, jeb gara un fiziskā pasaule
Ernesto Neto. O protesto e a serpente, 2014. Foto: mākslinieka īpašums
Ernesto Neto ceļavārdi Spiriterritory
...Kad 2020. gada 18. februārī viesojos brazīļu mākslinieka Ernesto Neto studijā Riodežaneiro, lai intervētu viņu topošajam Arterritory.com izdevumam “Arterritory Sarunas: Planētas detokss un dziedināšana,” globālā pandēmija vēl bija tikai nākotne. Protams, mēs runājām arī par Covid-19, bet tobrīd tas lielā mērā bija vēl tikai “Ķīnas vīruss”. Kaut vienlaikus bija skaidrs, ka pārmaiņas līdzšinējā pasaules kārtībā un arī nepieciešamība pēc tām ir neatgriezeniska.
Cita starpā Ernesto teica: “Es domāju, ka jūsu izdevuma nosaukums Arterritory ir absolūti lielisks, jo mākslai ir sava teritorija. Reiz sarīkoju izstādi, kuras nosaukums bija “Ķermenis kā teritorija”. Teritorijas ideja ir ļoti plaša, un tā var izpausties gan abstraktā, gan materiālā veidā.
Taču ir kāda svarīga detaļa. Portugāļu un, domāju, arī latīņu valodā ‘teritorija’ apzīmē politisku vienību, taču tā ir arī terra – zeme, Māte zeme, mūsu ķermenis. Māksliniecei Ližijai Klarkai ir darbs A Casa é o Corpo (Māja ir ķermenis, 1968), kuru viņa dēvēja par “bioloģisko arhitektūru” un “ķermeņa nostalģiju”. 2014. gadā tas bija izstādīts Ņujorkas MoMA. Reiz, dejodams pludmales ballītē zem koka, es saņēmu ziņu, būtībā Klarkas darba nosaukuma variāciju, proti, “A Terra é o corpo” jeb “Zeme ir ķermenis”. Kad to pasakām šādi, sajūtamies tā, it kā atrastos zemes/terra iekšienē – kā daļa no tās; mēs atgūstam ainavu savā ķermenī un mēs jūtamies kā daļa no šīs ainavas, un nevis kā atsevišķa vienība.”
Tieši pēc mēneša, kad jau biju atgriezusies Rīgā, un pandēmija apgriezusi kājām gaisā ierasto pasaules kārtību, saņēmu epastu no Ernesto, kurš beidzās ar vārdiem:
“Saglabāsim labu noskaņojumu un virzīsimies tālāk!
Cita starpā, tā kā visi muzeji, galerijas un citas mākslas institūcijas ir slēgtas, šis ir labs un svarīgs mirklis žurnāliem
arterritory foresterritory spiriterritory
Ejam tālāk!
skauju, mīlu
e”
Vēl pēc mēneša, 2020. gada aprīlī, - iedvesmojoties no Ernesto vēstules, Arterritory aizsāka jaunu rubriku Spiriterritory – telpu, kurā tiek risinātas sarunas par būtiskāko: cilvēku, planētu, mūsu attiecībām ar to un mūsu nākotni uz tās. Par to, ko nozīmē būt cilvēkam un būt dzīvam; par mūsu nospiedumu. Apzinoties, ka ilgtspējīga cilvēces nākotne un risinājums šī brīža krīzei (ekoloģiskai, sociālai, politiskai, mentālai) rodams tikai mijiedarbībā – satiekoties dažādu jomu idejām un no tām sintezējot jaunas. Starptautiskā tīklojumā sakņotā dialogā starp senajām zināšanām, dažādām garīgām praksēm un mūsdienu zinātni; šamaņiem un filozofiem; māksliniekiem un neirozinātniekiem; antropologiem un mūziķiem; politiķiem un reliģiskajiem līderiem; pusaudžiem un pieaugušajiem - tiecoties izrauties no vienas disciplīnas un viena domāšanas “burbuļa” narcisisma.
“Apziņas transformācijai ir jānotiek globālā apmērā,” 2020. gada nogalē intervijā Arterritory.com teica etnofarmakologs un domātājs Deniss Makena. Un zināmā mērā šie viņa vārdi kļuva par katalizatoru Spiriterritory pārtapšanai jaunā un patstāvīgā Arterritory atzarā.
Citējot hrestomātisko Alberta Einšteina teicienu: “Mēs nevaram atrisināt problēmas, izmantojot to pašu domāšanu, kas mums bija tās radot,” - transformācijas process nav viegls, un šajā ceļā katram ir jāatrod savi instrumenti. Spiriterritory ir stāsts par ceļu un instrumentiem, kas ved tuvāk sev un caur sevi – idejai par ilgtspējīgu pasauli. Mēs ticam, ka tā – par spīti prognozēm, nav utopija.
Spiriterritory nav apzināti izdomāts konstrukts, un vienlaikus tā rašanās nav nejaušība. Tā ir mūsu mazā artava globālās apziņas kosmoloģiskajā vīzijā par labāku pasauli, jo mēs vienkārši ticam, ka tāda ir iespējama. Tāpat nav nejaušība, ka šīs idejas simboliskais krusttēvs ir Ernesto Neto, kuru pirmoreiz satikām pirms sešiem gadiem viņa izstādes atklāšanā Kiasma laikmetīgās mākslas muzejā Helsinkos, un kas toreiz vēl bija pats sava transformācijas ceļa sākumā.
Vienīgais, kas Spiriterritory tapšanā patiešām ir bijis apzināts lēmums – mans pagājušā gada nogalē izteiktais lūgums Ernesto Neto uzrakstīt ceļavārdus Spiriterritory. Ernesto uzrakstīja dzejoli un izvēlējās to ilustrēt ar diviem attēliem no izstādes O protesto e a serpente (Protests un čūska), kas notika 2014. gadā Madridē, galerijā Elba Benítez, un savā ziņā bija pagrieziena punkts arī viņa paša ceļā. 2013. gadā Ernesto pirmoreiz bija saticis Huni Kuin cilti un pirmoreiz dzēris viņu svēto augu medicīnu ajavasku, kuru viņš simboliski bija ietvēris arī vienā no izstādes darbiem.
Kā izstādes ievadtekstā rakstīja kurators Georgs Stolcs (George Stolz): “Izstādei Protests un čūska, kā jau liecina tās nosaukums, ir divas asis: viena ir protests – proti, sabiedrības iekšējā reakcija uz pašas slimībām, un otra – mežu, augu un citu radību (ieskaitot cilvēkus) dabiskā pasaule, kuru Neto redz kā vienīgo iespējamo patiesas dziedināšanas avotu. Izstādē ir iekļauti gan darbi, kuros rodamas ļoti tiešas atsauces (piemēram, frāze Quem paga o arrego jeb “Kurš par to maksā?”) uz vardarbīgajām demonstrācijām, kas satricināja Brazīliju 2013. gadā un kurās piedalījās arī Neto, kā arī darbi, kas līdzās nostāda tādus objektus kā kristiešu krusts un steki, - abus Neto uzskata par “moku instrumentiem.” Kā saka Neto, “krusta tēls nav Kristus tēls: tas ir viņa nogalinātāju tēls.”
No otras puses, Protests un čūska vienlaikus iezīmē arī mākslinieka neseno un joprojām turpinājumā esošo pieredzi ar Huni Kuin, Brazīlijas rietumos mītošo iezemiešu cilti, kas pazīstama ar savu dziļo dabas pasaules izpratni, un kuras rituāli ietver šamanisku dziedināšanu un ajavaskas kā svētās medicīnas izmantošanu. Netoprāt, Huni Kuin un viņu attiecības ar dabu norāda uz dziedināšanas iespēju – fizisku dziedināšanu, garīgu dziedināšanu, un arī mūsu attiecību ar zemi dziedināšanu – un tādējādi, uz nepieciešamo alternatīvu ideoloģijām, kas veidojušas lielāko daļu no tā, kas tiek uzskatīts par daudz “civilizētāku” pasauli. Kā saka Neto: “Zeme ir ķermenis, un daba ir dziedinātāja.”
Arterritory un Spiriterritory vārdā mēs pateicamies Ernesto Neto par lieliskajiem ceļavārdiem, no portugāļu valodas dzejoli atdzejojis Kārlis Vērdiņš, savukārt tā oriģinālversiju, kuru Ernesto ierakstīja dzejoļa rašanās mirklī, jums ir iespēja noklausīties zemāk rodamajā audiofailā.
Una Meistere
